Author: Normunds

Neaizmirstiet pulkstenim pagriezt vienu stundu atpakaļ. Ziema klāt.

Pirmais raksts, kas tapis uz pasūtījuma. tb. man pasūtīja, mani nekur nepasūtīja. Bet ko tikai neizdarīsi, ja labi palūdz 🙂

Tag Heuer Mikrotimer. Vispirms mārketinga nodaļas video.

Un tagad neliels paskaidrojošs apraksts tiem, kas neko nesaprata. Normāli hronogrāfi spēj izmērīt laiku ar precizitāti 1/4-1/5s. Tas ir saistīts ar to, ka hronogrāfa sekunžu rādītājs kustas tieši tik ātri cik to atļauj gaitas regulators – 5,6, 8 vai 10 reizes sekundē. Tiesa, lai nolasītu vai sekunžu rādītājs ir apstājies pie 1.2 vai 1.4 sekundēm, ir nedaudz jāpiepūlas lai saskatītu mazās iedaļas starp sekunžu atzīmēm.

Zenith ar savu Striking 10th modeli ir gājuši soli uz priekšu un izveidojuši mehānismu ar ļoti uzskatāmu sekunžu desmitdaļu nolasīšanu. Viss noslēpums slēpjas tajā, ka sekunžu rādītājs apriņķo vienu apli desmit sekundēs.

Apturot sekunžu rādītāju ir ļoti ērti nolasīt tā rādījumu ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai.

Tag Heuer ir spēruši vēl platāku soli un uztaisījuši mehānismu, kas ļauj fiksēt un nolasīt laiku ar precizitāti līdz vienai sekundes tūkstošdaļai.

Video no Hodinkee.

The TAG Heuer Mikrotimer from HODINKEE on Vimeo.

Kam tas viss ir vajadzīgs? Man uz to atbildes nav. Es domāju, ka šis ir uzskatāms kā demonstrācija tam uz ko ir spējīgi inženieri. Ja līdz šim pulksteņa mehānisms bija inženiera, pulksteņmeistara (dažreiz pat vienā personā) un mākslinieka darba rezultāts, tad šis ir kārtīgs inženiera izstrādājums ar moto “Because we can”. Es saskatu pietiekami daudz tehniski grūti atrisināmu lietu, lai Mikrotimer no prototipa nekļūtu par masu produktu. Dažu detaļu nodilums varētu būt ļoti ātrs, jo, kā redzams video, centrālais sekunžu rādītājs kustās ar iespaidīgu ātrumu.

Kā potenciālo pielietojumu es saskatu cukura izmaisīšanu tējas glāzē (ar speciālu adapteri), minitornado demonstrējumus fizikas laboratorijā vai kā labu testa iekārtu liela ātruma videokamerām.

Update: Izrādās, ka TAG Heuer tomēr laidīšot Mikrotimer tirdzniecībā. Gadā plāno saražot 10-20 eksemplārus un prognozējamā cena būšot ap 65 000$.

Dažreiz (bieži) dzīvē sanāk situācijas, kad tu cilvēks saceries, ka nu tik būs, bet beigās sanāk pilnīgi otrādi. Ieraugi tu TV shopā ūberkūlāko trenažieri, kas gandrīz vai pats tavā vietā uztrenēs presīti, nopērc un pēc divām dienām tas stāv kautrīgi atsliets tumšākajā dzīvokļa kaktā, jo izrādās presīte jākačā pašam un tā ir trakoti garlaicīga nodarbe.

Kaut kā līdzīgi man sanāca ar diviem Bāzeles izstādes jaunumiem.

Kad es lasīju par jauno Omega darināto Speedmaster Professional, likās, ka nedaudz lielākais diametrs un jaunais 9300 mehānisms būs labi argumenti, lai šis pulkstenis liktos interesants. Diemžēl apskatot dzīvē acīs krita nesabalansētā ciparnīca. Ja klasiskajam Speedmaster ir trīs mazās ciparnīcas, tad jaunajam ir visu saspieduši divās, atstājot brīvu vietu apakšā pa vidu. Ja Seamaster tur vēl ir salikuši uzrakstus, tad Speedmaster ciparnīcas apakša izskatās absolūti tukša.

Jaunais Seamaster izskatās daudz labāk, jo tukšums ir aizpildīts ar tekstu.

Otrs jaunums, kas izstādē nogāza no kājām bija Rolex Explorer II. Resnāki rādītāji, palielinātas stundu atzīmes, lielāks diametrs, skatlogā izskatījās vienkārši satriecoši. Tiesa, nofotografēt bija pagrūti, bet kas sanāca, sanāca.

Pārtinam laiku uz priekšu. Septembris, Amsterdama, Schiphol lidosta, Gassan diamonds veikals. Iespējams, pirmā vieta Eiropā kur varēja apskatīt un piemērīt jauno Rolex Explorer II.

Un vilšanās. Iespējams pie vainas bija arī tas, ka piejams bija tikai melnais variants, kas man ne pārāk gāja pie sirds, iespējams, pie vainas bija steiga, jo pirms aizlidošanas gribējās vēl arī kaut ko uzēst. Bet secinājums bija gandrīz viennozīmīgs – pulkstenis ir nenormāli masīvs. Uzliekot uz rokas bija sajūta, ka tas ir nevis 42x12mm, bet 44x14mm.

Absolūti ātrs un netīrs rokasšāviens ar telefonu.

Rolex publicitātes foto.

upd. par to, ka Rolex Explorer ir masīvs. Bildē augšā ir Explorer, apakšā Submariner. Skaidri ir redzams, ka Explorer ir biezāks korpuss nekā nirēju pulkstenim.

Bilde atrasta internāta plašajās dzīlēs.

Viena no lingvistiskajām dīvainībām ar ko parasti nākas samierināties ir pareizo terminu jaukšana latviešu valodā, kas cilvēkiem hronogrāfu liek saukt par hronometru. Tāpēc atkārtošu vēlreiz – hronometrs ir pulkstenis, kura mehānisms ir pārbaudīts divu nedēļu laikā piecās dažādās pozīcijās un trīs dažādās temperatūrās. Hronogrāfs ir pulkstenis, kas spēj izmērīt īsākus vai garākus laika sprīžus.

Kad tas ir pateikts, varam pāriet pie hronogrāfa. Šodien uzzināju, ka hronogrāfa nosaukums ir radies ap 1822. gadu un pie vainas bija franču pulksteņmeistars Nicolas Rieussec. Viņš reiz ieradās zirgu skriešanas sacensībās Parīzes Marsa laukumā un no azotes izvilka koka kasti ar divām ciparnīcām. Uz vienas skaitījās sekundes, uz otras – minūtes. Virs ciparnīcām atradās nostiprināta svira. Kad pirmais zirgs šķērsoja finiša līniju tika nospiesta poga, kas uz diska ar tinti veica atzīmi. Kad finiša līniju šķērsoja nākamais zirgs, atlika nospiest pogu vēlreiz un tā varēja sarēķināt cik īsti otrais zirgs zaudēja pirmajam.

Nicolas Rieussec ne tikai izgudroja pavisam jaunu veidu kā fiksēt īsus laika intervālus, bet arī deva nosaukumu savam izgudrojumam nosaucot to par hronogrāfu, jeb laika pierakstītāju.

Vēsturiskais Nicolas Rieussec izgudrojums.

Montblanc Nicolas Rieussec hronogrāfs platīna korpusā.

Laikam būs jāaiziet līdz Montblanc veikalam Rīgā un jāuztaisa viens kārtīgs Nicolas Rieussec hronogrāfa apraksts. Ļoti interesants pulkstenis.

Izrādās pārdot pulksteni ir gandrīz tikpat aizraujoši kā izīrēt dzīvokli.

PM kādā no pulksteņu portāliem: “Do you want to trade for my Mekkner Pilot?” Nerunājot par to, ka tādu Mekkner Pilot nezina pat visu zinošā Google, cik grūti ir izlasīt vārdus “No trades please”?

PM tajā pašā portālā: cilvēks vēlas lai nomet cenu par 100$ un iekļauj sūtīšanu uz USA. Vienojamies, ka nenometu, bet iekļauju sūtīšanas izmaksas. Cilvēks piekrīt, nosūtu savu paypal epastu maksājuma veikšanai. Lieki teikt, ka jau trešo dienu nekas nav samaksāts.

PM citā portālā: atsūti savu epastu, es esmu ieinteresēts pulkstenī, iespējams paņemšu. Un pazūd uz divām dienām, lai pateiktu, ka esot atvaļinājumā un ja nebūšot pārdevis, tad jau vienosimies. Par kuru no abiem – ne vārda.

Viens interesents pazūd kā žīds pa Miķeļiem pēc tam, kad uzzina ka esmu no Latvijas. Nuja, Latvija ir kaut kur pasaules malā. Džungļos.

Bet visumā paliek interesanti 🙂

Tag Heuer ir sadzirdējis to daudzo cilvēku iebildumus, kas teic, ka mūsdienās pulkstenis nevienam tā pa īstam nav vajadzīgs. Pietiekot ar datoru. Ja ikdienā nenēsā datoru, tad laiku varot paskatīties aipadā. Vai telefonā. Vai, galu galā – pajautāt pa ielu ejošam cilvēkam, kurš nēsā pulksteni.

Nu lūk, dāmas un kungi, Tag Heuer visiem tiem, kam pulkstenis uz rokas neliekas stilīgi ir radījis telefonu. Nevis šādu tādu, bet ar miljonskrāsu displeju, androīdu, un kas ir pats svarīgākais – apdarinātu ar īstu krokodīla vai aligātora miesu ādu.

pulkstenis Telefons ir pieejams trīs veidu korpusos – tērauda, titāna un zelta. Apdare – jau minētā rāpuļa āda, parasta āda, gumija un kas tik vēl ne. Tā kā kārtīgam telefonam ir jābūt arī izturīgam, tā stikliņš ir no Gorilla stikla, kas tiek slavēts, ka nesaskrāpējamākais ūberstikls pasaulē. Telefona sānos ir atrodama uzvelkamā galviņa par kuras funkcijām nekas netiek minēts.

Tehniskie dati, ja nu kādu tas tomēr interesē:

Izmērs: 118mm (H) x 67mm (W) x 16.6mm (D)
OS: Android 2.2
Svars: 200 grami
Iebūvētā atmiņa: 256 MB
Atmiņas karte: 8GB
Ekrāns: TFT 3.5”
Izšķirtspēja: 800*480 pixels – 16 miljoni krāsu
Kamera: 5MP ar autofokusu

Korpusa materiāli:
316L tērauds, zelts, dimanti, melns PVD, Titāns, gumija, govs, aligatora vai ķirzakas āda,

Cena – sākot ar 4700 eiro. Jāmeklē pie Tag Heuer izplatītājiem no jūlija.